Imunitāte - kā tā ir veidota, kā tā pasargā organismu un kā to stiprināt?

Kad vienai saaukstēšanās epizodei seko nākamā, mēs sakām, ka pie visa ir vainīga vāja imunitāte. Kad bērns sāk bieži slimot ar saaukstēšanās slimībām, vecāki ar visiem spēkiem cenšas stiprināt bērna imunitāti. Ja cilvēks reti slimo un gandrīz nekad nevēršas pie ārsta, mēdz teikt, ka “viņam ir laba imunitāte”. Uzreiz kļūst skaidrs, ka bez imunitātes cilvēks apkārtējā vidē nespēj eksistēt. Tā nepieciešama, lai atvairītu daudzo vīrusu un baktēriju nebeidzamos uzbrukumus, aizsargātu organismu no dažādām infekcijām, tai skaitā no saaukstēšanās. Noskaidrosim, kā rīkoties, lai mūsu aizsargs darbotos nevainojami.

Kā ir veidota imūnsistēma?

Imunitāte – organisma spēja atpazīt, iznīcināt un utilizēt svešus bioloģiskus objektus (baktērijas, vīrusus, vienšūņus, sēnītes). Imunitāte uztur arī organisma dzīvotspēju, izvadot no organisma savas nolietotās šūnas vai, piemēram, bojātas olbaltumvielas, kuras neiztur veseluma testus un tiek atpazītas kā svešas. Tai pat laikā ir svarīgi nekaitēt pašas šūnas veselībai. Informācija par to, tieši no kādām molekulām sastāv mūsu organisms, ir ļoti svarīga, uz to ir balstīta atpazīšanas sistēmas “savs–svešs” izveide. Sastopoties ar jaunu molekulu, olbaltumvielu vai mikroorganismu, imūnsistēma izmanto standartmetožu komplektu, ko sauc par imūno atbildes reakciju.

Organisma pirmās dabiskās aizsargbarjeras ir āda un gļotāda.

Cīņā pret infekcijas iekļūšanu organismā pirmās iesaistās dabiskās aizsargbarjeras (piemēram, gļotādas). Ja tās tiek pārvarētas, sāk darboties dažādi imūnās aizsardzības mehānismi, kuri dod iespēju cilvēkam cīnīties ar slimības ierosinātājiem un vairumā gadījumu uzvarēt.

Izšķir centrālos (aizkrūts dziedzeris un kaulu smadzenes) un perifēriskos (liesa un limfmezgli) imūnsistēmas orgānus. Perifērās imūnsistēmas šūnas ir pārstāvētas un darbojas asinīs un praktiski visos orgānos un audos, kur tās nokļūst ar asinīm un limfu. Limfoīdās sistēmas pamatu veido T un B šūnas.

Kad slimību ierosinošās baktērijas un vīrusi ir iekļuvuši organismā, aktivizējas imūnsistēma. B šūnas, sintezējot specifiskas antivielas, uzbrūk kaitīgiem ierosinātājiem, kas atrodas ārpus šūnām, bet T šūnas iznīcina tos šūnās, dažkārt pašas ejot bojā. T un B sistēmas regulē viena otras darbību ar atgriezeniskās saiknes mehānismu un citokīnu palīdzību. T un B limfocītu disbalansa gadījumā organisms nespēj lokalizēt un noslāpēt infekciju.

Kādēļ imunitāte var sākt streikot?

Dabisko imunitāti veido iedzimtā un iegūtā imunitāte. Imūnsistēmas veidošanās sākas dzemdē. Vispirms šūnas iepazīstas ar paša organisma antigēniem un apzīmē tos kā savējos. Tas dod iespēju attīstīties orgāniem un sistēmām. Vienlaikus imūnsistēma iegūst spēju aktivizēties tad, ja organismā iekļūst sveši antigēni, un īstenojot fagocitozi. Liela loma bērna imunitātes izveidē ir mātes imūnsistēmas stāvoklim, jo tieši ar mātes imūnglobulīnu palīdzību auglis tiek pasargāts no vīrusiem un baktērijām, kā arī notiek paša augļa imunitātes treniņš. Pēc tam aizsardzību nodrošina iegūtā imunitāte, kas pastāvīgi attīstās, iepazīstot patogēnos vīrusus un baktērijas. Tā darbojas, pateicoties tam, ka limfocītos veidojas antivielas – molekulas, kuras neitralizē kaitīgos ierosinātājus. Tās ir izvietotas arī uz organisma dabiskajām aizsargbarjerām - ādas šūnām un gļotādām. Pateicoties antiseptiskai iedarbībai, savu ieguldījumu pretinfekcijas aizsardzībā dod arī siekalu, sviedru un citu dziedzeru sekrēts, kā arī labvēlīgā mikroflora, kas neļauj savu vietu ieņemt svešiem mikroorganismiem.

Primārs imūndeficīts ir ģenētisks iemesls, kas izraisa imunitātes pavājināšanos.

Stāvokli, kad ir novājināta iedzimtā imunitāte, sauc par primāru imūndeficītu. Parasti šādā gadījumā imūnsistēma darbojas neefektīvi, bet tās darbības traucējumu cēlonis ir ģenētisks. Šādu smagu traucējumu gadījumā ir nepieciešama īpaša aizstājterapija, kuru nozīmē imunologs.

Iegūtās imunitātes pavājināšanās tiek dēvēta par sekundāru imūndeficītu. Šī traucējuma rezultātā cilvēka organisms kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām, arī elpceļu infekcijām.

Vai ir jālieto imūnmodulatori un vitamīni?

Lai nodrošinātu aizsargsistēmas netraucētu darbību, tiek izmantoti dažādi paņēmieni. To vidū ir:

• pareizs (racionāls) uzturs;
• aktīvs dzīvesveids;
• vitamīnu un minerālvielu papildu uzņemšana;
• vakcinācija;
• savlaicīga un pilnīga saaukstēšanās ārstēšana.

Imūnmodulatorus parasti iesaka imunologs pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas.

Kā ARVI ietekmē imunitāti?

Elpceļu slimību ietekme uz organismu ne vienmēr ir tikai negatīva. Tā kā, saskaroties ar dažādiem ierosinātājiem, veidojas antivielas, kas katra neitralizē savu antigēnu, jo lielākas iespējas, ka, atkārtoti saskaroties ar konkrēto mikroorganismu, slimība vairs neattīstīsies. Organisms iegūst imunoloģisko atmiņu un var efektīvāk atvairīt nevēlamu iebrukumu. Tieši tādēļ norūdīti bērni slimo retāk. Bet bērni, kuri aug siltumnīcas apstākļos, saaukstējas biežāk, arī pieaugušā vecumā. Tieši tādēļ nevajag baidīties no biežas saaukstēšanās bērniem. Problēma saistīta ar to, ka dažas vīrusinfekcijas spēj nomākt cilvēka imūnsistēmu un, lai pilnībā atjaunotos, ir nepieciešams papildu laiks. Aktīvu iegūto imunitāti pret vairākām slimībām palīdz izveidot vakcīnas.

Kādēļ nepieciešama vakcinācija?

Vīrusi, tai skaitā “pazīstamie”, piemēram, gripas vīruss, pieder pie ierosinātājiem, kuriem piemīt ļoti liela spēja mainīties. Un kamēr imūnsistēma sakārto aizsargājošo antivielu sintēzi, lai ar tiem cīnītos, cilvēkam attīstās slimība. Pēc vakcinācijas veidojas aizsargājošas antivielas, kuras ļauj organismam jau laicīgi sagatavoties nevēlamajai, bet pilnīgi iespējamajai saskarei ar konkrēto vīrusu. Pārsteigt imūnistēmu jau vairs neizdosies. Taču grūtības sagādā fakts, ka saaukstēšanās ierosinātāju ir ļoti daudz, vairāk nekā 200 veidu, un pret katru izstrādāt vakcīnu nav iespējams. Imunitāte, kas veidojas pēc katras pārciestas ARVI, parasti ir īslaicīga.

Īslaicīga imunitāte - imunitāte, kas izveidojusies pēc pārciestas ARVI.

Bet ierosinātāju daudzveidība, mainība un augstā kontagiozitāte veido priekšnoteikumus atkārtotai saslimšanai. Par laimi, ir pieejami mūsdienīgi ārstnieciski līdzekļi, kuri ir efektīvi gan ARVI ārstēšanai, gan profilaksei.

Kā tomēr stiprināt imunitāti?

Viens no veidiem, kā novērst turpmākas saaukstēšanās epizodes, ir rūpīga aktuālās infekcijas ārstēšana un organisma aizsargbarjeru stiprināšana. Augu ekstraktus saturošas zāles ar kompleksu iedarbību, piemēram, Tonsilgon^® N (Bionorica, Vācija), ir paredzētas ar sāpēm vai kņudēšanas sajūtu kaklā noritošas saaukstēšanās ārstēšanai. Tas ne tikai veicina iekaisuma, slimības smaguma pakāpes un ilguma mazināšanos, bet arī novērš komplikāciju rašanos pēc ARVI. Tonsilgon^® N palīdz arī samazināt hroniska tonsilīta paasinājumu skaitu. Tādēļ nav brīnums, ka medicīnā aizvien biežāk izmanto augu izcelsmes preparātus.
Īpaši interesanti ir sešās Ukrainas ambulatorās iestādes otorinolaringologu grupas veikta pētījuma rezultāti. Pētījums notika laikā no 2017. gada jūnija līdz 2018. gada martam Ukrainas galvenā otorinolaringologa prof. V. Popoviča vadībā. Šis pētījums apstiprināja vācu speciālistu iegūtos datus, kuri pierādīja Tonsilgon^® N efektivitāti un nekaitīgumu bērniem ar recidivējošām akūtām augšējo elpceļu infekcijām.
Tonsilgon^® N bioloģiski aktīvo sastāvdaļu kombinācija aktivizē organisma imūnās aizsardzības nespecifiskos faktorus. Šīs īpašības izpaužas gan attiecībā uz iedzimtās imunitātes faktoriem (dabiska citotoksiska aktivitāte un fagocitoze), gan uz iegūtās imunitātes faktoriem (antivielu veidošanās stimulācija).
Tonsilgon^® N ir pieejams iekšķīgi lietojamu pilienu formā. Aktīvās vielas ir ārstniecības augu - altejas saknes, kumelītes ziedu, kosas lakstu, valrieksta lapu, pelašķa lapu, ozola mizas, ārstnieciskās pienenes lapu ekstrakti. Tonsilgon^® N ne tikai veicina rīkles iekaisuma un sāpju mazināšanos, bet var arī mazināt tonsillīta recidīvu biežumu. Lai stiprinātu imunitāti, akūtu elpceļu slimību, kuru gadījumā vērojama kņudēšana un sāpes kaklā, apgrūtināta rīšana un klepus, kompleksā terapijā var lietot Tonsilgon^® N. Konsultējies ar ārstu par medikamentu lietošanu.

Saaukstēšanās? Sāpes kaklā?

• Kņudēšanas sajūta un sāpes kaklā
• Iedarbīgs jebkurā saslimšanas posmā
• Piemērots pieaugušajiem un bērniem no 1 gadu vecuma
  Uzzināt vairāk.